enarfrdehiitjakoptes

Bādenbādene - Bādenbādene, Vācija

Norises vietas adrese: Bādenbādene, Vācija - (Show karte)
Bādenbādene - Bādenbādene, Vācija
Bādenbādene - Bādenbādene, Vācija

Bādenbādene — Vikipēdija

Attēlu galerija [rediģēt]. Dvīņu pilsētas — māsu pilsētas[labot]. Mākslas ilustrācija[labot]. Ievērojami cilvēki [labot]. Sabiedriskais pakalpojums un tirdzniecība [labot]. Papildu lasīšana[rediģēt]. Ārējās saites [rediģēt].

Bādenbādene ir spa pilsēta Bādenes-Virtembergā (vācu valodā: [ba:dn]), kas atrodas pie Švarcvaldes kalnu grēdas ziemeļu robežas, pie mazās Oos upes. To var atrast desmit kilometrus (sešas jūdzes) uz austrumiem no Reinas, Francijas robežas, un četrdesmit kilometrus (divdesmit piecas jūdzes) uz ziemeļaustrumiem no Strasbūras, Francijā.

Pilsēta tika iekļauta starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2021. gadā ar nosaukumu "Lielās Eiropas spa pilsētas" tās slaveno spa un arhitektūras dēļ, kas liecina par spa pilsētu popularitāti Eiropā no 18. līdz 20. gadsimtam. [3]

Avoti Bādenbādenē romiešiem bija pazīstami kā Aquae (\"Ūdeņi\")[4] un Aurēlija Akvensis (\"Aurēlija-of-the-Waters\") pēc M. Aurēlija Severa Aleksandra Augusta. [5]

Bādens mūsdienu vācu valodā ir lietvārds, kas nozīmē \"mazgāšanās\".[6] Tomēr Bādene, sākotnējais pilsētas nosaukums, cēlies no daudzskaitļa formas Bad (\"vanna\"). [7] Mūsdienu vācu valodā tiek lietots daudzskaitlis Bader. [8] Citus Bādenus var atrast pie karstajiem avotiem Centrāleiropā, tāpat kā anglisko nosaukumu \"Bath\". Lai to atšķirtu no citām Bādenēm,[7] īpaši Bādenes pie Vīnes Austrijā vai Bādenes pie Cīrihes (Šveice), tika izveidots pašreizējais dubultais nosaukums. Bādenbādene (1112-1535) sadalīta daudzās teritorijās. \"Bādenbādene\", Bādenbādenes markgrāfijas (1535-1771) nosaukums tika atvasināts no Bādenes-Durlahas markgrāfijas. Nosaukums \"Bādenbādene\", kas apzīmē Bādeni Bādenes teritorijā, bija atsauce uz Bādenbādenes markgrāfiju, kas nozīmēja \"Bādenbādenes markgrāfiju ar tās prinča mītni Bādenē\". Bādenbādene savu pašreizējo nosaukumu oficiāli saņēma 1931. gadā. [9]