enarfrdehiitjakoptes

Ūmeo - Ūmeo, Zviedrija

Norises vietas adrese: Ūmeo, Zviedrija - (Show karte)
Ūmeo - Ūmeo, Zviedrija
Ūmeo - Ūmeo, Zviedrija

Ūmes upe — Vikipēdija

Kokrūpniecība[labot]. Ūmes upes vārdā nosauktās vietas[labot]. Ārējās saites [rediģēt].

Viena no lielākajām upēm Zviedrijas ziemeļos ir Ūmes upe (zviedru Ume alv, Umealven). Tas ir aptuveni 460 km (290 jūdzes) garš un plūst dienvidaustrumu virzienā no avota Overumanas ezera, kas atrodas Skandināvijas kalnos. Bla Vagen (Zilais ceļš) ir Eiropas ceļš E12, kas iet pa savu ceļu lielām porcijām.

Tas plūst cauri Vindelfjallenas dabas rezervātam, Storumana ezeram un pēc tam Botnijas līcī pie Holmsundas Zviedrijas austrumu krastā. Tās galvenā pieteka ir Vindelas upe.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados hidroelektrostaciju attīstības rezultātā visā valstī tika celti rezervuāri un aizsprosti (sk. arī: enerģētika Zviedrijā), taču tika paustas bažas par šo spēkstaciju ietekmi uz vidi. Īpaši karstas diskusijas bija par Ūmes upes un Vindelas upes attīstību. Tā rezultātā 1950. gadā tika noslēgts līgums, ko sauca par Sarekas mieru (zviedru: Freden i Sarek), kas neļāva attīstīties dažām Vindel upes upēm un apmaiņā deva brīvību attīstīt citas upes, tostarp Ūmes upi. Kopš tā laika Ūmes upe ir plaši kultivēta hidroelektroenerģijas iegūšanai.

1830. gados ieradās skotu imigranti no Skotijas Džeimss un Roberts Diksoni. Tas bija Bagboles upes attīstības sākums. [3] Lai gan viņi bija izveidojuši savu kokmateriālu biznesu Varmlandē, 1820. gados Skotijā tika uzceltas divas lielas ar ūdeni darbināmas kokzāģētavas. Baggboles kokzāģētava bija lielākā, ko varēja darbināt ar ūdeni Zviedrijā. [4] Viņu metodes bija tik labi zināmas, ka no nosaukuma \"Baggbole\" tika izveidots jauns zviedru vārds. Baggboleri, zviedru termins, kas attiecas uz neapdomīgu mežu izciršanu, ir nievājošs. Katru gadu kokzāģētavās strādāja 170 strādnieku. Tie bija atvērti no maija līdz oktobrim. [5]